1:1 Pāvils, saskaņā ar Dieva prātu Jēzus Kristus aicinātais apustulis, un brālis Sostens
1:2 Dieva draudzei Korintā, Kristū Jēzū svētītajiem, aicinātajiem svētajiem un visiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vietās kā pie viņiem, tā arī pie mums.
1:3 Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!
1:4 Es vienmēr pateicos savam Dievam jūsu dēļ par žēlastību, kas jums dota Jēzū Kristū,
1:5 Jo Viņā jūs visā kļuvāt bagāti: katrā mācībā un ikvienā atziņā,
1:6 Tā kā Kristus liecība ir jūsos nostiprināta.
1:7 Tā lai jums, kas gaidāt mūsu Kunga Jēzus parādīšanos, netrūktu nekādas žēlastības.
1:8 Viņš jūs stiprinās līdz galam nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanas dienai.
1:9 Dievs ir uzticīgs; Viņš jūs aicinājis sava Dēla mūsu Kunga Jēzus Kristus sadraudzībā.
1:10 Bet es jūs, brāļi, lūdzu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūs visi sacītu to pašu un lai starp jums nebūtu šķelšanās, bet lai jūs būtu pilnīgi, vienprātīgi un vienās domās.
1:11 Jo Hloes piederīgie man ziņojuši par jums, mani brāļi, ka starp jums ir ķildas.
1:12 Es saku to, ko ikviens no jums runā: Es esmu Pāvila, bet es esmu Apolla, un es esmu Kēfas, un es esmu Kristus.
1:13 Vai Kristus ir dalīts? Vai Pāvils par jums krustā sists? Vai Pāvila vārdā esat kristīti?
1:14 Es pateicos Dievam, ka es nevienu no jums nekristīju, kā tikai Krispu un Gaju,
1:15 Lai kāds neteiktu, ka jūs esat kristīti manā vārdā.
1:16 Vēl es kristīju Stefanas namu, bet es nezinu, ka vēl kādu citu būtu kristījis.
1:17 Jo Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet sludināt evaņģēliju, ne pārgudriem vārdiem, lai Kristus krusts nezaudētu savu ietekmi.
1:18 Jo tiem, kas iet pazušanā, mācība par krustu ir neprātība, bet tiem, kas tiek pestīti, tas ir, mums tā ir Dieva spēks.
1:19 Jo ir rakstīts: Es iznīcināšu gudro gudrību un atmetīšu prātnieku prātošanu. (Is.29,14)
1:20 Kur ir gudrais? Kur rakstu mācītājs? Kur šīs pasaules pētnieks? Vai Dievs nav šīs pasaules gudrību pārvērtis neprātībā?
1:21 Jo ja pasaule savā gudrībā neatzina Dievu Viņa gudrībā, tad Dievam labpatika ar neprātīgu sludināšanu pestīt tos, kas tic.
1:22 Jo arī jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību,
1:23 Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem ir apgrēcība, bet grieķiem neprātība,
1:24 Turpretī aicinātajiem, jūdiem kā arī grieķiem, Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība,
1:25 Jo "neprātība", kas nāk no Dieva, ir gudrāka nekā cilvēki, un "nespēks", kas nāk no Dieva, ir stiprāks nekā cilvēki.
1:26 Skatiet, brāļi, savus aicinātos! Tur nav daudz miesīgi gudro, nav daudz vareno, nav daudz dižciltīgo;
1:27 Bet pasaules neprātīgos Dievs izredzēja, lai apkaunotu stipros,
1:28 Un Dievs izredzēja pasaules neievērojamos un nicinātos, un tos, kas nekas nav, lai iznīcinātu tos, kas kaut kas ir,
1:29 Lai neviens cilvēks nelielītos Viņa priekšā.
1:30 Pateicoties Viņam, jūs esat vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis Dieva gudrība un taisnība, un svēttapšana, un atpestīšana,
1:31 Kā rakstīts: Kas dižojas, lai dižojas Kungā!
2:1 Arī es, brāļi, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, lai pasludinātu jums Kristus liecību.
2:2 Jo es nolēmu starp jums nezināt neko citu, kā vienīgi Jēzu Kristu, un Viņu vēl krustā sistu.
2:3 Un es biju pie jums nespēcīgs un bailēs, un lielās bažās;
2:4 Un mana mācība, un mana sludināšana nenotika pārliecinātājos cilvēka gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
2:5 Lai jūsu ticība būtu pamatota ne cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
2:6 Pilnīgajiem arī mēs sludinām gudrību, bet ne šīs pasaules un ne šīs pasaules valdnieku gudrību, kas iznīkst;
2:7 Bet mēs sludinām noslēpumaino un apslēpto Dieva gudrību, ko Dievs pirms mūžiem paredzējis mūsu godam.
2:8 To neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis, jo, ja viņi būtu atzinuši, tad viņi nekad godības Kungu nebūtu krustā situši.
2:9 Bet tā ir, kā rakstīts: Ko acs nav redzējusi ne auss dzirdējusi, ne cilvēka sirdī nācis, to Dievs sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.
2:10 Un Dievs mums to atklāja caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, pat Dieva dziļumus.
2:11 Jo kurš no cilvēkiem pazīst cilvēku būtību, ja ne cilvēka gars, kas viņā ir? Tāpat arī Dieva būtību neviens nepazīst kā tikai Dieva Gars.
2:12 Bet mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai mēs zinātu, ko Dievs mums dāvājis.
2:13 To mēs arī runājam ne iemācītos cilvēka gudrības vārdos, bet mēs, kā Gars mācījis, garīgo paskaidrojam garīgi.
2:14 Miesīgais cilvēks neaptver to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir neprātība, un viņš nevar saprast, ka tas jāapsver garīgi.
2:15 Turpretī garīgais izdibina visu, bet viņu pašu neviens neizdibina.
2:16 Jo kas ir izpratis Kunga prātu, lai Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts.
3:1 Brāļi, arī es nevarēju ar jums runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem, kā ar bērniem Kristū.
3:2 Es jums devu pienu dzeršanai, ne cietu barību, jo jūs vēl nevarējāt, bet arī tagad vēl nevarat, jo jūs vēl esat miesīgi,
3:3 Kamēr starp jums pastāv skaudība un ķildas, vai jūs neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki?
3:4 Jo ja kāds saka: Es esmu Pāvila, bet cits: Es esmu Apolla, vai tad jūs neesat cilvēki? Jo kas ir Apolls vai kas ir Pāvils?
3:5 Tie ir Tā kalpi, uz kuru jūs esat ticējuši tā, kā Kungs katram to devis.
3:6 Es dēstīju, Apolls laistīja, bet Dievs deva augumu.
3:7 Tāpēc ne tas ir kas, kas dēsta, un ne tas, kas laista, bet Dievs, kas audzē.
3:8 Bet dēstītājs un laistītājs ir līdzīgi. Katrs saņems savu algu saskaņā ar savu darbu;
3:9 Jo mēs esam Dieva palīgi, jūs esat Dieva tīrums, Dieva celtne.
3:10 Saskaņā ar Dieva žēlastību, kas man dota, es kā gudrs namdaris ieliku pamatu, bet cits uz tā ceļ. Bet lai katrs pielūko, kā viņš uz tā ceļ.
3:11 Jo citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau likts, tas ir Jēzus Kristus.
3:12 Vai kāds uz šī pamata ceļ zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu, salmus,
3:13 To parādīs katra darbs. Kunga diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un kāds kura darbs ir, to pārbaudīs uguns.
3:14 Ja kāda darbs, ko tas cēlis, pastāvēs, tas saņems algu.
3:15 Ja kāda darbs sadegs, tas cietīs zaudējumu, bet pats tiks pestīts, bet gan kā caur uguni.
3:16 Vai nezināt, ka jūs esat Dieva svētnīca un ka Dieva Gars mājo jūsos?
3:17 Ja kāds Dieva svētnīcu apgāna, to Dievs iznīcinās. Jo Dieva svētnīca ir svēta, un tā esat jūs.
3:18 Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kāds uzskata sevi gudru šinī pasaulē, tam jātop neprātīgam, lai kļūtu saprātīgs.
3:19 Jo šīs pasaules gudrība ir Dievam neprātība. Jo ir rakstīts: Es notveršu gudros viņu viltībā.
3:20 Un atkal: Kungs zina gudro domas, ka tās ir tukšas.
3:21 Tāpēc neviens lai nelielās ar cilvēkiem!
3:22 Jo viss ir jūsu: vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa, vai pasaule, vai dzīvība, vai nāve, vai tagadne, vai nākotne, viss pieder jums;
3:23 Bet jūs piederat Kristum un Kristus - Dievam.
4:1 Tātad lai katrs cilvēks mūs atzīst par Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu pārvaldniekiem.
4:2 No pārvaldniekiem jau prasa, lai katrs būtu uzticams.
4:3 Bet tas man nav svarīgi, ka jūs vai kāda cilvēku tiesa mani tiesā, bet arī pats sevi es netiesāju.
4:4 Jo es gan nekā neapzinos, bet tas mani vēl neattaisno. Kungs ir mans tiesnesis.
4:5 Tāpēc netiesājiet pirms laika, kamēr atnāks Kungs. Viņš apgaismos tumsību noslēpumus un atklās siržu nodomus, un tad katram būs gods no Dieva.
4:6 Bet, brāļi, to es attiecināju uz sevi un Apollu jūsu labad, lai jūs no mums mācītos ne vairāk par to, kas rakstīts, vienam pret otru nekļūt uzpūtīgam cita dēļ.
4:7 Jo kas tev devis priekšrocības? Bet kas tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Un ja tu esi saņēmis, kāpēc lielies, it kā tu nebūtu saņēmis?
4:8 Jūs jau esat paēduši, jau bagāti kļuvuši; jūs valdāt bez mums; un kaut jūs valdītu, lai arī mēs reizē ar jums valdītu!
4:9 Jo man šķiet, ka Dievs mums, apustuļiem, it kā nāvei lemtiem ierādījis pēdējo vietu, jo mēs esam kļuvuši par izbrīnu pasaulei un eņģeļiem, un cilvēkiem.
4:10 Mēs neprātīgi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti.
4:11 Līdz pat šai stundai ciešam arī izsalkumu un slāpes, esam arī kaili un tiekam dūrēm sisti, kā arī esam bez pajumtes;
4:12 Un mēs pūlamies, strādādami savām rokām. Mūs lād, bet mēs svētām; mūs vajā, bet mēs paciešam;
4:13 Mūs zaimo, bet mēs aizlūdzam; mēs esam kļuvuši it kā šīs pasaules atkritumi, kā no visiem atmetami līdz pat šim laikam.
4:14 To es rakstu nevis jūsu apkaunošanai, bet pamācīdams kā savus vismīļākos bērnus.
4:15 Ja jums arī Kristū būtu desmit tūkstoši skolotāju, tad tomēr nedaudz tēvu, jo es caur evaņģēliju esmu jūs dzemdinājis Kristū Jēzū.
4:16 Tātad es jūs lūdzu: sekojiet man, kā arī es Kristum!
4:17 Tāpēc es sūtīju pie jums Timoteju, kas ir mans vismīļais un uzticīgais dēls Kungā; viņš jums atgādinās manu mācību Kristū Jēzū, kā es visur un katrā draudzē mācu.
4:18 Daži ir uzpūtušies, it kā es vairs nenākšot pie jums.
4:19 Ja Dievs gribēs, es drīz nākšu pie jums; un es iepazīšos ne ar uzpūtīgo vārdiem, bet ar viņa spēku.
4:20 Jo Dieva valstība pastāv ne vārdos, bet spēkā.
4:21 Ko jūs gribat? Vai lai es nāku pie jums ar rīksti, vai mīlestībā un lēnprātības garā?
5:1 Vispār dzirdams par netiklību starp jums, un tādu netiklību, kādas nav starp pagāniem. Tā kāds dzīvojot ar sava tēva sievu.
5:2 Un jūs esat uzpūtušies, kur drīzāk vajadzēja noskumt, lai tāds, kas tādas lietas dara, tiktu izmests no jūsu vidus.
5:3 Es gan, miesīgi būdams prom, bet garīgi klāt esot, it kā klātbūdams, nolēmu par to, kas tā darījis,
5:4 Mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā sapulcēties jums un manam garam mūsu Kunga Jēzus spēkā,
5:5 Lai nodotu viņu sātanam miesas izpostīšanai, lai gars tiktu izglābts mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.
5:6 Jūsu lepošanās nav laba. Vai jūs nezināt, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu?
5:7 Izmetiet veco raugu, lai jūs būtu jauna mīkla, jo jūs esat neraudzēti; jo mūsu Lieldienu Jērs, Kristus, ir uzupurēts.
5:8 Tāpēc svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un negoda raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm!
5:9 Es jums rakstīju vēstulē: Nesaejieties ar netikļiem!
5:10 Ne ar visiem šīs pasaules netikļiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem, jo tad jums būtu jāaiziet no šīs pasaules.
5:11 Bet tagad es jums rakstu nesaieties, jo, ja tas, kas saucas brālis, ir netiklis vai mantrausis, vai elku kalps, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs, ar tādu pat neēdiet kopā!
5:12 Jo kāda man daļa tiesāt tos, kas ārpusē? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšpusē?
5:13 Jo tos, kas ārpusē, tiesās Dievs. Jūs novērsiet ļaunumu no sevis pašiem!
6:1 Vai kāds no jums, kam ir kāda sūdzība pret otru, uzdrošināsies iet tiesā pie netaisnīgajiem un ne pie svētajiem?
6:2 Vai jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli? Un ja jūs tiesāsiet pasauli, vai tad jūs nebūtu cienīgi iztiesāt vismazākās lietas?
6:3 Vai nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus, tad jo vairāk pasaulīgas lietas?
6:4 Ja jums būs tiesāšanās pasaulīgās lietās, tad ieceliet tiesnešus, kas draudzē tiek pelti!
6:5 To es saku jūsu apkaunošanai. Vai tad nav neviena saprātīga starp jums, kas varētu tiesu spriest starp saviem brāļiem?
6:6 Bet brālis tiesājas ar brāli, un tad vēl pie neticīgajiem!
6:7 Jau vispār ir kļūda, ka jūs tiesājaties savā starpā. Kāpēc jūs labāk nepaciešat netaisnību? Kāpēc nepaciešat zaudējumu?
6:8 Bet jūs darāt netaisnību un pārestību, un to vēl brāļiem.
6:9 Vai jūs nezināt, ka netaisnīgie debesvalstību neiemantos? Nepievilieties! Ne netikļi, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji,
6:10 Ne baudkārīgie, ne vīriešu apgānītāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji debesvalstību neiemantos.
6:11 Arī no jums daži tādi bijuši, bet jūs esat nomazgāti un svētdarīti, un attaisnoti mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā un mūsu Dieva Garā.
6:12 Viss man atļauts, bet ne viss ir derīgs. Viss man atļauts, bet es nepakļaušos nekādai varai.
6:13 Barība vēderam, un vēders barībai; bet Dievs kā vienu, tā otru iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Kungam, un Kungs miesai.
6:14 Bet Dievs uzmodināja Kungu; Viņš savā spēkā arī mūs uzmodinās.
6:15 Vai jūs nezināt, ka jūsu miesas ir Kristus locekļi? Vai es, paņēmis Kristus locekļus, padarīšu tos par netikles locekļiem? Nekad ne!
6:16 Vai jūs nezināt, ka tas, kas ar netikli saietas, ir viena miesa ar to? Jo ir sacīts: Tie abi būs viena miesa.
6:17 Bet kas vienots ar Kungu, ir viens gars ar Viņu.
6:18 Bēdziet no netiklības! Katrs grēks, ko cilvēks dara, ir ārpus miesas, bet kas netiklību piekopj, tas grēko pret savu miesu.
6:19 Vai jūs nezināt, ka jūsu locekļi ir svētnīca Svētajam Garam, kas jūsos mīt un ko Dievs jums devis; arī jūs paši neesat savi.
6:20 Jo jūs esat atpirkti par dārgu maksu. Pagodiniet un nesiet Dievu savā miesā!
7:1 Bet attiecībā uz to, ko jūs man rakstījāt: Ir labi cilvēkam sievieti neaizskart.
7:2 Bet netiklības novēršanai lai katram ir sava sieva un katrai savs vīrs!
7:3 Vīram jāizpilda pienākums pret sievu, tāpat arī sievai pret vīru.
7:4 Sievai nav varas pār savu miesu, bet vīram; tāpat arī vīram nav varas pār savu miesu, bet sievai.
7:5 Neizvairieties viens no otra, kā vien uz kādu laiku, pašiem vienojoties, lai nodotos lūgšanai; bet tad atkal atgriezieties viens pie otra, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.
7:6 Bet to es saku: atļaudams, ne pavēlēdams.
7:7 Jo es vēlos, ka visi būtu tā kā es; bet katram ir sava dāvana no Dieva: vienam tā, otram cita.
7:8 Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es.
7:9 Bet ja viņi nav atturīgi, lai precas; jo labāk doties laulībā, nekā degt kaislībā.
7:10 Bet laulātajiem pavēlu ne es, bet Kungs: sieva lai nešķiras no vīra!
7:11 Un ja tā šķīrusies, tad tai jāpaliek neprecētai vai jāizlīgst ar savu vīru. Arī vīrs lai sievu neatstāj!
7:12 Pārējim ne Kungs, bet es saku: ja kādam brālim ir nekristīta sieva un tā piekrīt ar viņu kopā dzīvot, tad lai viņš to neatstāj!
7:13 Un ja kādai ticīgai sievai ir nekristīts vīrs, un tas piekrīt ar viņu kopā dzīvot, tad lai neatstāj vīru!
7:14 Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu; citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.
7:15 Bet ja nekristītais šķiras, tad lai iet, jo brālis vai māsa tādā gadījumā nav saistīti; Dievs mūs ir aicinājis mieram.
7:16 Jo no kurienes tu, sieva, zini, ka izglābsi savu vīru? Vai no kurienes tu, vīrs, zini, ka izglābsi savu sievu?
7:17 Lai katrs dzīvo tā, kā katram Kungs piešķīris un kā Dievs katru aicinājis, un kā es visās draudzēs mācu.
7:18 Ja kāds apgraizītais ir aicināts, tad lai viņš nemeklē neapgraizīšanas; ja kāds neapgraizītais ir aicināts, tas lai paliek neapgraizīts!
7:19 Apgraizīšana nekas nav un neapgraizīšana nekas nav, bet Dieva baušļu pildīšana.
7:20 Katrs lai paliek tanī aicinājumā, kurā tas aicināts!
7:21 Ja esi aicināts vergs, nezūdies par to, bet, ja vari kļūt brīvs, tad izmanto to!
7:22 Jo kas, vergs būdams, ir Kunga aicināts, tas ir Kunga brīvlaistais; līdzīgi tas, kas brīvs būdams, aicināts, ir Kristus kalps.
7:23 Jūs esat dārgi atpirkti, nekļūstiet cilvēku vergi!
7:24 Brāļi, katrs lai paliek Dieva priekšā, kā viņš ir aicināts!
7:25 Attiecībā uz jaunavību man Kunga pavēles nav, bet es dodu padomu kā tāds, kas no Kunga ieguvis žēlsirdību, lai būtu uzticīgs.
7:26 Tāpēc pašreizējo spaidu dēļ es atzīstu par labāku, ka cilvēkam labāk palikt tāpat.
7:27 Ja esi saistīts ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi neprecēts, nemeklē sievu!
7:28 Bet ja esi devies laulībā, tad neesi grēkojis; un ja jaunava apprecas, tā negrēko, bet miesas grūtības viņiem būs. Es tomēr gribu jūs saudzēt.
7:29 Brāļi, tāpēc es to saku: laiks ir īss. Turpmāk, lai tie, kam ir sievas, būtu tādi, it kā viņiem tās nebūtu;
7:30 Un tie, kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas; un kas pērk, kā tādi, kam nekā nav;
7:31 Un kas šo pasauli izmanto, būtu kā tādi, kas to neizmanto, jo šīs pasaules veids iznīkst.
7:32 Bet es vēlos, lai jūs būtu bez rūpēm. Kam nav sievas, tas rūpējas par to, kas ir Kunga, kā patikt Dievam.
7:33 Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai, un viņš ir dalīts.
7:34 Arī neprecētā sieviete un jaunava domā par to, kas ir Kunga, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā domā par pasaules lietām, kā patikt vīram.
7:35 Es to saku jūsu labā, ne cilpu jums apmezdams, bet tājā nolūkā, lai dotu jums iespēju godīgā dzīvē un bez traucējuma pielūgt Kungu.
7:36 Bet ja kādam šķiet, ka izrādīsies necienīgi, ja viņa jaunava būs pāri gadiem, un tam tā jānotiek, tad lai dara, kā grib! Ja viņa dodas laulībā, grēka nav.
7:37 Bet kas, nebūdams padots nekādai nepieciešamībai, noteikti nospriedis savā sirdī un, rīkojoties saskaņā ar savu brīvo gribu, ir nolēmis savā sirdī paturēt savu meitu jaunavībā, tas labi dara.
7:38 Tātad, kas savu meitu atdod pie vīra, tas labi dara, bet kas nedod pie vīra, tas dara labāk.
7:39 Sieva ir padota likumam, kamēr viņas vīrs dzīvs. Ja tās vīrs ir miris, viņa ir brīva un var doties laulībā, ar ko vēlas, bet tikai Kungā.
7:40 Bet svētīgāka viņa būs, ja saskaņā ar manu padomu paliks tāpat. Es esmu pārliecināts, ka arī man ir Dieva Gars.
8:1 Bet attiecēbā uz elkupuriem mēs zinām, ka mums visiem ir atziņa. Zināšanas dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.
8:2 Bet ja kāds iedomājas, ka viņš kaut ko zina, tad tas vēl nav atzinis to, kā viņam tas jāzina.
8:3 Bet ja kāds mīl Dievu, to Dievs ir atzinis.
8:4 Attiecībā uz barību, kas tiek upurēta elkiem, mēs zinām, ka elks pasaulē nav nekas un ka nav cita, bet ir tikai viens Dievs.
8:5 Ja arī tiek runāts par dieviem debesīs vai virs zemes (kā arī par to, ka ir daudz dievu un kungu),
8:6 Tad mums ir tikai viens Dievs, - Tēvs, no kura viss un kura dēļ mēs esam; un viens Kungs Jēzus Kristus, caur kuru viss un caur Viņu arī mēs.
8:7 Bet ne visos ir atziņa. Daži pieraduši vēl līdz šim pie elkiem, ēd it kā elkupuri, un tā viņu sirdsapziņa, vāja būdama, tiek apgānīta.
8:8 Ēdiens mūs netuvina Dievam. Jo, ja ēdīsim, mēs nekļūsim labāki, un ja neēdīsim, mēs nekļūsim sliktāki.
8:9 Tomēr pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība kādreiz nekļūst ieļaunošana vājajiem!
8:10 Jo ja kāds redzēs to, kam ir saprašana, elku namā piedalāmies mielastā, vai tad tā sirdsapziņa, būdama vāja, nepamudinās viņu ēst elkupurus?
8:11 Tā tavas saprašanas dēļ ies pazušanā vājais, par kuru Kristus ir miris.
8:12 Bet tā, pret brāļiem grēkodami un viņu vājo sirdsapziņu ievainodami, jūs grēkojat pret Kristu.
8:13 Tādēļ, ja ēdiens ieļauno manu brāli, es mūžam gaļu neēdīšu, lai neapgrēcinātu savu brāli.
9:1 Vai es neesmu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu mūsu Kungu Jēzu Kristu redzējis? Vai jūs neesat mans darbs Kungā?
9:2 Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums es esmu, jo jūs esat manas apustuļa sūtības zīmogs Kungā.
9:3 Mana aizstāvēšanās pret tiem, kas mani apsūdz, ir sekojoša:
9:4 Vai mums nav tiesības ēst un dzert?
9:5 Vai mums nav tiesībās ņemt līdz sievieti - māsu tāpat kā pārējiem apustuļiem un Kunga brāļiem, un Kēfam?
9:6 Vai man vienam un Barnabam nav tiesības tā darīt?
9:7 Kas tad karo saviem līdzekļiem? Kas dēsta vīna dārzu un nebauda no tā augļiem? Kas gana ganāmpulku un neēd ganāmpulka pienu?
9:8 Vai es to runāju kā cilvēks? Vai arī likums to nesaka?
9:9 Jo Mozus likums saka: Neaizsien purnu kūlējam vērsim. (5.Moz.25,4) Vai Dievam rūp vērši?
9:10 Vai to viņš nesaka mūsu dēļ? Jo mūsu dēļ ir rakstīts: arājam jāar cerībā un kulējam jākuļ cerībā saņemt ražu.
9:11 Ja mēs esam jums sējuši garīgo, vai tad ir kas liels, ka mēs pļaujam jūsu laicīgo?
9:12 Ja citi ir jūsu tiesību līdzdalībnieki, kāpēc jo vairāk ne mēs? Bet mēs neesam šīs tiesības izlietojuši, un mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam neradītu šķērsļus.
9:13 Vai jūs nezināt, ka tie, kas svētnīcā strādā, no svētnīcas pārtiek, un kas altārim kalpo, no altāra saņem savu daļu?
9:14 Tāpat arī Kungs noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.
9:15 Bet es nekā no tā neesmu izlietojis. Tomēr es nerakstu, lai to uz mani attiecinātu, jo man labāk mirt, nekā kāds manu godu laupītu.
9:16 Jo kad es sludinu evaņģēliju, tas nav man par godu, bet tas man nepieciešami jādara. Bēdas man, ja es evaņģēliju nesludinātu!
9:17 Jo ja es to labprāt daru, tad man ir alga, bet ja nelabprāt, tad tas man ir uzticēts amats.
9:18 Kāda tad ir mana alga? Tā, ka es, evaņģēliju sludinādams, pasludinu to bez atlīdzības un neizmantoju tiesības, kādas man dod evaņģēlija sludināšana.
9:19 Un es, starp visiem brīvs būdams, kļuvu visu kalps, lai iemantotu daudzus.
9:20 Un jūdiem es kļuvu it kā jūds, lai iemantotu jūdus;
9:21 Tiem, kas padoti bauslībai, it kā arī es būtu padots bauslībai, lai iemantotu tos, kas bija padoti bauslībai (lai gan es pats nebiju padots bauslībai); tiem, kas bija bez bauslības, it kā arī es būtu bez bauslības, lai iemantotu tos, kas bija bez bauslības (kaut es nebiju bez Dieva bauslības, bet biju padots Kristus bauslībai).
9:22 Vājajiem es kļuvu vājš, lai iemantotu vājos. Visiem es kļuvu viss, lai visus izglābtu.
9:23 Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai es būtu tā līdzdalībnieks.
9:24 Vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!
9:25 Katrs sacīkšu dalībnieks atturas no visa, un to viņi dara, lai iegūtu iznīcīgo kroni, bet mēs - neiznīcīgo.
9:26 Tātad es neskrienu uz kaut ko nenoteiktu, tā es necīnos, it kā gaisu sizdams.
9:27 Bet es šaustu savu miesu un lieku tai sev kalpot, lai kādreiz, citiem sludinot, pats netiktu atmests.
10:1 Brāļi, es negribu atstāt jūs neziņā, ka mūsu tēvi visi bija zem padebess un visi gāja caur jūru,
10:2 Un padebesī, un jūrā visi ir kristīti Mozū,
10:3 Un visi ēda to pašu garīgo barību,
10:4 Un visi dzēra to pašu garīgo dzērienu (viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem sekoja), bet klints bija Kristus;
10:5 Tomēr daudzi no viņiem Dievam nepatika; un viņi gāja bojā tuksnesī.
10:6 Bet tas viss notika mums par brīdinājumu, lai mēs nekārotu pēc ļauna, kā viņi ir kārojuši;
10:7 Un netopiet elku kalpi kā daži no viņiem, kā ir rakstīts: Šī tauta apsēdās, lai ēstu un dzertu, un piecēlās, lai dejotu. (2.Moz.32,6)
10:8 Un nenodosimies netiklībai, kā daži no viņiem bija nodevušies, un vienā dienā krita divdesmit trīs tūkstoši.
10:9 Un nekārdināsim Kristu, kā daži no tiem kārdinājuši, un viņi gāja bojā no čūskām.
10:10 Un nekurniet, kā daži no tiem kurnējuši un gāja bojā no postītāja.
10:11 Tas viss viņiem noticis mācībai, bet mums, kas dzīvojam pēdējos mūžos, tas uzrakstīts brīdinājumam.
10:12 Tātad, kas sevī iedomājas, ka viņš stāv, lai pielūko, ka nekrīt!
10:13 Kārdinājumi lai jums neuzbrūk, izņemot cilvēcīgos! Bet Dievs ir uzticīgs. Viņš neļaus jūs kārdināt pāri jūsu spējām, bet reizē ar kārdinājumu dos izturību, lai jūs varētu pastāvēt.
10:14 Tāpec, mani mīļie, bēdziet no kalpošanas elkiem!
10:15 Es runāju kā saprātīgiem. Jūs paši apsveriet, ko es saku!
10:16 Svētības biķeris, ko svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Un maize, ko laužam, vai tā nav kopība ar Kunga miesu?
10:17 Kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, visi, kas ir šīs vienas maizes līdzdalībnieki.
10:18 Skatiet Izraēli pēc miesas: vai tie, kas ēd upurdāvanas, neņem līdzdalību pie altāra?
10:19 Vai tad es saku, ka elkupuris kas ir, vai ka elki kas ir?
10:20 Bet ko pagāni upurē, to viņi upurē ļaunajiem gariem, bet ne Dievam. Bet es negribu, ka jūs būtu ļauno garu līdzdalībnieki.
10:21 Jūs nevarat būt Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki.
10:22 Vai mēs lai izaicinām Kungu? Vai mēs esam varenāki par Viņu? Viss man ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs.
10:23 Viss man ir atļauts, bet ne viss ceļ.
10:24 Neviens lai nemeklē savu, bet cita labumu!
10:25 Visu, ko pārdod gaļas tirgū, ēdiet, nekā nejautādami sirdsapziņas dēļ!
10:26 Kungam pieder zeme un tās pārpilnība. (Ps 23,1)
10:27 Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko ceļ jums priekšā, nekā netaujādami sirdsapziņas dēļ!
10:28 Bet ja kāds jums sacītu: Tas tika upurēts elkiem, tad neēdiet tā dēļ, kas jums aizrādīja, un sirdsapziņas dēļ.
10:29 Tomēr es nedomāju tavu, bet tā otra sirdsapziņu. Jo kāpēc lai sveša sirdsapziņa spriestu tiesu par manu brīvību?
10:30 Ja es pateikdamies piedalos, kāpēc tad tieku zaimots par to, par ko es pateicos?
10:31 Tātad, vai jūs ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt, visu dariet Dieva godam!
10:32 Neesiet piedauzība ne jūdiem, ne pagāniem, ne Dieva Baznīcai,
10:33 Tā kā arī es visiem visumā esmu tīkams, nemeklēdams savu, bet daudzu labumu, lai tie tiktu izglābti.
11:1 Esiet sekotāji man kā es Kristum!
11:2 Brāļi, par to es jūs cildinu, ka jūs visur mani pieminat un pildāt manas pavēles tā, kā es jums tās esmu devis.
11:3 Bet es gribu, lai jūs zinātu, ka katra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs.
11:4 Katrs vīrietis, kas, apsedzis galvu, lūdz Dievu vai pravieto, dara negodu savai galvai.
11:5 Bet katra sieviete, kas lūdz Dievu vai pravieto ar neapsegtu galvu, dara negodu savai gadvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
11:6 Ja sieviete neaizsedzas, tad lai viņai nocērp matus! Tā kā sievietei ir kauns būt apcirptai vai noskūtai, tad lai apsedz galvu!
11:7 Vīrietim nevajag galvu apsegt, jo viņš ir Dieva attēls un godība, bet sieviete ir vīra gods.
11:8 Jo vīrietis nav no sievietes, bet sieviete no vīrieša; (1.Moz.2,21-22)
11:9 Arī vīrietis nav radīts sievietes dēļ, bet sieviete - vīrieša dēļ. (1.Moz.2,18 u.c.)
11:10 Tāpēc sievietei galvā jānēsā varas zīme eņģeļu dēļ.
11:11 Tomēr Kungā nav vīrietis bez sievietes, nedz sieviete bez vīrieša;
11:12 Jo kā sieviete no vīrieša, tā arī vīrietis no sievietes, bet viss no Dieva.
11:13 Spriediet jūs paši: vai pieklājas sievietei neaizsegtai Dievu lūgt?
11:14 Vai pati daba nemāca: ja kāds vīrietis audzē matus, tas viņam ir negods;
11:15 Bet ja sieviete audzē matus, tas viņai ir gods, jo mati viņai doti par aizsegu.
11:16 Bet ja kāds gribētu ķildoties, tad ne pie mums, ne Dieva Baznīcā tāda ieraduma nav.
11:17 Bet šo es aizrādu ne cildinādams, jo jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.
11:18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, un daļēji es tam ticu;
11:19 Jo šķelšanām gan jābūt, lai kļūtu redzami tie, kas starp jums ir uzticami.
11:20 Kad jūs sanākat kopā, tad tas vairs nav Kunga vakarēdiena baudīšanai;
11:21 Jo katrs steidzas paņemt ēšanai savu ēdienu, un tā dažs paliek izsalcis, bet dažs piedzeras.
11:22 Vai jums nav māju, kur ēst un dzert? Vai jūs nicināt Dieva Baznīcu un apkaunojat tos, kam nekā nav? Ko lai jums saku? Vai lai cildinu? Šai ziņā es jūs necildinu.
11:23 Jo no Kunga es saņēmu, ko arī jums atstāju, ka Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi,
11:24 Un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai!
11:25 Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai!
11:26 Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks.
11:27 Tātad, kas necienīgi šo maizi ēdīs vai dzers Kunga biķeri, tas noziegsies pret Kunga Miesu un Asinīm.
11:28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera!
11:29 Jo kas ēd un dzer necienīgi, tas, neizšķirdams Kunga miesu, ēd un dzer sev tiesu.
11:30 Tādēļ starp jums ir daudz neveselu un vāju, un daudzi aizmiguši.
11:31 Ja mēs paši sevi tiesātu, tad mēs netiktu tiesāti.
11:32 Bet tiesādams Kungs mūs pārmāca, lai mēs reizē ar šo pasauli netiekam pazudināti.
11:33 Tātad, mani brāļi, kad jūs sapulcējaties mielastam, tad pagaidiet cits citu!
11:34 Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nesapulcētos tiesai. Kad ieradīšos, noteikšu pārējo.
12:1 Bet, brāļi, es negribu, ka jūs nezinātu par garīgajām dāvanām.
12:2 Jūs zināt, ka jūs, kamēr bijāt pagāni, gājāt pie mēmajiem elkiem, it kā vesti.
12:3 Tāpēc es jums paskaidroju, ka neviens, kas runā Dieva Garā, nesaka: Lāsts Jēzum. Un neviens nevar pateikt: Kungs Jēzus, kā tikai Svētajā Garā.
12:4 Jo žēlastības ir dažādas, bet tas pats Gars.
12:5 Un ir dažādas kalpošanas, bet tas pats Kungs.
12:6 Un ir dažāda darbība, bet tas pats Dievs, kas visos visu dara.
12:7 Bet ikvienam tiek dota Gara atklāsme, lai nestu svētību.
12:8 Vienam caur Garu tiek doti gudrības vārdi, citam tanī pat Garā zinātnes vārdi,
12:9 Citam ticība tai pašā Garā, citam dāvana dziedināt tanī pat vienā Garā,
12:10 Citam darīt brīnumus, citam pravietot, citam pazīt garus, citam dažādas valodas, citam valodu tulkošana.
12:11 Bet to visu dara viens un tas pats gars, piešķirdams katram, kā gribēdams.
12:12 Jo kā viens ķermenis un tam daudz locekļu, bet visi ķermeņa locekļi, kaut gan to ir daudz, ir tikai viens ķermenis, tā arī Kristus.
12:13 Jo vienā Garā mēs visi esam kristīti, vai tie būt jūdi vai pagāni, vai vergi, vai brīvie; un visi mēs ar vienu Garu esam dziedināti.
12:14 Jo arī ķermenis nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
12:15 Ja kāja sacītu: Tā kā es neesmu roka, es nepiederu ķermenim, vai tāpēc tā nepiederētu ķermenim?
12:16 Un ja auss sacītu: Tā kā es neesmu roka, es nepiederu ķermenim, vai tāpēc tā nepiederētu ķermenim?
12:17 Ja viss ķermenis būtu acs, kur tad dzirde? Ja visa būtu dzirde, kur tad oža?
12:18 Bet tagad Dievs nolicis katru locekli ķermenī tā, kā tas Viņam labpatika.
12:19 Ja visi tie būtu viens loceklis, kur tad ķermenis?
12:20 Bet tagad gan ir daudz locekļu, bet viens ķermenis.
12:21 Bet acs nevar pateikt rokai: Man nevajag tavu darbu; vai atkal galva kājām: Jūs neesat man nepieciešamas.
12:22 Bet jo vairāk tie ķermeņa locekļi, kuri šķietami ir tie vājākie, ir nepieciešamāki;
12:23 Un tos ķermeņa locekļus, kurus mēs uzskatām par mazāk ievērojamiem, mēs turam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgajiem tiek veltīta lielāka pieklājība.
12:24 Bet tam, kas mūsos pieklājīgs, nevajag nekā. Bet Dievs mūsu ķermeni ir tā iekārtojis, ka lielāku cieņu piešķīris tam, kam tās trūka,
12:25 Lai ķermenī nebūtu šķelšanās, bet lai locekļi tanī cits par citu rūpētos.
12:26 Un kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz; vai kad viens loceklis tiek godāts, tad visi locekļi priecājas līdz.
12:27 Bet jūs esat Kristus ķermenis un loceklis pie locekļa.
12:28 Un Dievs Baznīcā dažus iecēla: pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad deva spēku darīt brīnumus, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt, runāt dažādās valodās, iztulkot runas.
12:29 Vai tad visi ir apustuļi, vai visi pravieši, vai visi mācītāji?
12:30 Vai visi ir brīnumdarītāji, vai visiem ir dāvanas dziedināt, vai visi runā mēlēs, vai visi tās iztulko?
12:31 Bet jūs centieties pēc labākām žēlastībām; un pie tā es jums rādu vēl cēlāku ceļu.
13:1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis.
13:2 Un ja man būtu pravieša dāvanas, un es zinātu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība tā, ka es kalnus pārceltu, bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
13:3 Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu.
13:4 Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga,
13:5 Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu.
13:6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
13:7 Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš.
13:8 Mīlestība nekad nemitējas, ja arī pravietojumi izbeigtos vai valoda apklustu, vai zināšanas izgaistu.
13:9 Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un mūsu pravietojums nepilnīgs;
13:10 Bet kad iestāsies pilnība, tad izbeigsies tas, kas bija nepilnīgs.
13:11 Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns, spriedu kā bērns; bet kad es kļuvu vīrs, tad atmetu to, kas bērnišķīgs.
13:12 Tagad mēs redzam mīklaini kā atspulgā, bet tad - vaigu vaigā; tagad es atzīstu nepilnīgi, bet tad es atzīšu tā, kā arī es esmu atzīts.
13:13 Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
14:1 Tiecieties pēc mīlestības, pūlieties pēc garīgajām dāvanām, bet sevišķi, lai jums būtu praviešu dāvanas!
14:2 Jo kas runā valodās, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens to nesaprot; bet garā viņš runā noslēpumus.
14:3 Bet kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, paskubināšanai un iepriecināšanai.
14:4 Kas runā valodās, tas paceļ pats sevi, bet kas pravieto, tas ceļ Dieva Baznīcu.
14:5 Bet es vēlos, ka jūs visi runātu valodās, bet vēl vairāk, lai jūs pravietotu; jo lielāks ir tas, kas pravieto, nekā tas, kas runā valodās, ja viņš to nepaskaidro, lai draudze tiktu stiprināta.
14:6 Bet, brāļi, ja es tagad nāktu pie jums un runātu valodās, ko tas jums līdzētu, ja es nesludinātu jums vai nu atklāsmi, vai zināšanas, vai pravietojumus, vai mācību?
14:7 Tas tāpat kā ar nedzīviem priekšmetiem, kas rada skaņas, vai tā būtu stabule, vai kokle; ja tās neskanētu dažādi, kā tad būtu izšķirams, kā skan stabule un kā skan kokle?
14:8 Un ja taure dos nenoteiktu skaņu, kas tad gatavosies karam?
14:9 Tā arī jūs valodas ziņā. Ja jūs nerunāsiet skaidru valodu, kā lai saprot to, kas tiek runāts? Jūs runāsiet vējam.
14:10 Šinī pasaulē ir tik daudz dažādu valodu, un bez skaņas nav nekā.
14:11 Un ja es vārdu nozīmi nesaprotu, tad es esmu svešinieks tam, kam runāju, un tas, kas runā, ir man svešinieks.
14:12 Tā arī jūs, cenzdamies pēc gara dāvanam, rūpējieties, lai jūs būtu bagāti ar tām draudzes celšanai!
14:13 Tādēļ, kas runā valodās, lai lūdz Dievu, ka var to izskaidrot.
14:14 Ja es kādā valodā lūdzu Dievu, tad mans gars gan pielūdz Dievu, bet mans prāts paliek bez augļiem.
14:15 Kas tad iznāk? Es gribu lūgt Dievu garā, es gribu lūgt Dievu arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, es gribu dziedāt arī ar prātu.
14:16 Bez tam, ja tu garā godināsi Dievu, kā tad vienkāršais cilvēks varēs pateikt "amen" tavai Dieva godināšanai, ja viņš nesaprot to, ko tu saki?
14:17 Jo tava pateicība ir gan laba, bet cits netiek ar to pacelts.
14:18 Es pateicos savam Dievam, ka es runāju visās jūsu valodās.
14:19 Bet draudzē es labāk gribu pateikt piecus vārdus ar savu saprašanu, lai arī citus pamācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu valodās.
14:20 Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet ļaunuma ziņā esiet bērni! Saprašanā esiet pilnīgi!
14:21 Likumā ir rakstīts: Svešās valodās un svešām lūpām es runāšu šai tautai, un arī tad viņa mani neklausīs, saka Kungs. (Is.28,11)
14:22 Tāpēc valodas ir zīme nevis ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietojumi nav neticīgajiem, bet ticīgajiem.
14:23 Ja visa Baznīca sanāktu kopā, un visi runātu valodās, bet ienāktu arī nepratēji vai neticīgie, vai tad tie nepateiks, ka jūs esat ārprātīgi?
14:24 Bet ja, visiem pravietojot, ienāktu neticīgais vai nepratējs, un visi viņu pārliecinātu, visi viņu pārbaudītu,
14:25 Viņa sirds noslēpumi tiktu atklāti, tad viņš, uz sava vaiga nokritis, pielūgs Dievu un pasludinās, ka jūsos patiesi ir Dievs.
14:26 Ko tad darīt, brāļi? Kad jūs sapulcējaties, tad katram no jums ir psalms vai mācība, vai izskaidrojumi, tas viss lai notiek pacelšanai!
14:27 Ja kāds runā valodās, divi vai, lielākais, trīs un pēc kārtas, tad viens lai izskaidro;
14:28 Bet ja izskaidrotāja nav, tad lai viņš draudzē klusē un lai runā tikai sev un Dievam!
14:29 Arī pravieši lai runā divi vai trīs, bet citi lai apspriež!
14:30 Bet ja citam, kas tur sēž, rodas atklāsme, tad lai pirmais klusē!
14:31 Jo jūs visi pēc kārtas varat pravietot, lai visiem būtu pamācība un visiem - pamudinājums.
14:32 Arī praviešu gari praviešiem pakļauti,
14:33 Jo Dievs nav nevienprātības, bet miera Dievs, kā arī es visās svēto draudzēs mācu.
14:34 Sievietes lai sanāksmēs klusē, jo viņām nav atļauts runāt, bet tām jābūt paklausīgām, kā arī likums to nosaka.
14:35 Bet ja tās grib ko uzzināt, tad lai mājās jautā saviem vīriem, jo sievietei nepieklājas runāt sanāksmē.
14:36 Vai tad Dieva vārds no jums cēlies, vai tas pie jums vieniem nācis?
14:37 Ja kādam šķiet, ka viņš ir pravietis vai gara cilvēks, tad viņam jāzina, ka tas, ko jums rakstu, ir Kunga pavēle.
14:38 Bet ja kads to neatzīst, tad arī viņš netiks atzīts.
14:39 Tātad, brāļi, centieties pravietot un neliedziet runāt valodās!
14:40 Bet visam jānotiek pieklājīgi un kārtīgi.
15:1 Brāļi, es atgādinu jums evaņģēliju, ko es jums pasludināju, ko jūs pieņēmāt un kurā jūs arī stāvat,
15:2 Caur ko jūs arī esat pestīti, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūsu ticība ir veltīga.
15:3 Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem,
15:4 Un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies,
15:5 Un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit.
15:6 Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.
15:7 Pēc tam Viņš parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem;
15:8 Bet pēdīgi pēc visiem Viņš parādījās arī man, it kā kādam nelaikā dzimušajam.
15:9 Jo es esmu mazākais starp apustuļiem un es neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva Baznīcu.
15:10 Bet, pateicoties Dieva žēlastībai, es esmu tas, kas es esmu, un Viņa žēlastība manī nebija nesekmīga, un es strādāju vairāk par viņiem visiem, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība kopā ar mani.
15:11 Vai tas es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs kļuvāt ticīgi.
15:12 Ja tad par Kristu sludina, ka Viņš no miroņiem augšāmcēlies, kā tad daži no jums saka, ka augšāmcēlšanās no miroņiem neesot?
15:13 Bet ja augšāmcelšanās no miroņiem nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.
15:14 Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība.
15:15 Ja nav mirušo augšāmcelšanās, tad mēs esam arī Dieva viltus liecinieki, jo mēs būtu liecinājuši pret Dievu, ka Viņš Kristu uzmodinājis, bet Viņš to nebūtu uzmodinājis.
15:16 Jo ja mirušie augšām neceļas, tad arī Kristus nav augšāmcēlies.
15:17 Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība, jo jūs vēl esat savos grēkos.
15:18 Tad arī tie, kas aizmiguši Kristū, ir pazuduši.
15:19 Ja mēs uz Kristu ceram tikai šinī dzīvē, tad mēs esam tie nožēlojamākie starp visiem cilvēkiem.
15:20 Bet tagad Kristus ir no miroņiem augšāmcēlies kā pirmais starp mirušajiem,
15:21 Jo kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku mirušo augšāmcēlšanās.
15:22 Un kā Ādamā visi mirst, tā arī Kristū tiks visi atdzīvināti,
15:23 Bet katrs pēc savas kārtas: Kristus kā pirmais, pēc tam tie, kas Kristum pieder, kas ticējuši uz Viņa atnākšanu.
15:24 Kad Viņš būs nodevis valstību Dievam un Tēvam, kad būs iznīcinājis katru valdību un varu, un spēku, pēc tam būs gals.
15:25 Bet Viņam jāvalda, kamēr Viņš noliks visus ienaidniekus zem Viņa kājām.
15:26 Un kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve, jo Viņš visu ir pakļāvis zem Tā kājām. Bet ja Viņš saka,
15:27 Ka viss Viņam pakļauts, tad, bez šaubām, izņemot To, kas Viņam visu pakļāvis.
15:28 Bet kad Viņam viss būs pakļauts, tad arī Dēls pats pakļausies Viņam, kas Tam visu pakļāva, lai visā viss būtu Dievs.
15:29 Bez tam, ko darīs tie, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja vispār mirušie augšām necelsies, kāpēc tad kristīties par viņiem?
15:30 Kāpēc arī mēs ik brīdi pastāvam briesmās?
15:31 Es mirstu ik dienas, tik tiešām, brāļi, kā jūs esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
15:32 Ja es (kā cilvēks) Efezā cīnījos ar plēsīgajiem zvēriem, kāds man no tā labums, ja mirušie neceļas augšām? Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim!
15:33 Nepievilieties! Ļaunas valodas bojā labus tikumus.
15:34 Esiet modri jūs, taisnīgie, un negrēkojiet, ja daži Dievu nepazīst; to es saku jums par kaunu.
15:35 Bet ja kāds sacītu: Kā mirušie uzcelsies, kādā miesā tie atnāks?
15:36 Tu neprātīgais! Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja pirmāk nenomirst.
15:37 Un ko tu sēji, tā nav miesa, kas vēl taps, bet tu sēji kailu graudu, vai tas būtu kviešu, vai no kā cita.
15:38 Bet Dievs tam dod miesu, kā vēlēdamies, un ikkatrai sēklai dod savu īpatu miesu.
15:39 Ne ikkatra miesa ir tā pati miesa, jo citāda tā ir cilvēkiem, citāda dzīvniekiem, citāda putniem un citāda zivīm.
15:40 Ir arī debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds ir debesu un citāds zemes ķermeņu krāšņums.
15:41 Citāds spožums ir saulei, citāds spožums mēnesim un citāds spožums zvaigznēm; pat zvaigzne no zvaigznes atšķiras spožumā.
15:42 Tā arī augšāmcelšanās no miroņiem. Sēts tiek iznīcībā, augšāmcelsies neiznīcībā.
15:43 Sēts tiek negodā, augšāmcelsies godībā; sēts top nespēkā, augšāmcelsies spēkā.
15:44 Sēta top dabīga miesa, augšāmcelsies garīga miesa. Ja ir dabīga miesa, tad ir arī garīga, kā tas rakstīts:
15:45 Pirmais cilvēks Ādams kļuva dzīva dvēsele, pēdējais Ādams - atdzīvinātājs Gars.
15:46 Bet pirms nekā garīgais, ir dabīgais, pēc tam garīgais.
15:47 Pirmais cilvēks no zemes - laicīgs; otrs Cilvēks no debesīm - debesu.
15:48 Kāds tas, kas no zemes, tādi arī laicīgie, un kāds Tas, kas no debesīm, tādi arī tie, kas no debesīm.
15:49 Tātad, kā mēs bijām tā attēls, kas no zemes, tā lai esam arī Tā attēls, kas no debesīm.
15:50 Brāļi, bet to es saku: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz iznīcība iemantos neiznīcību.
15:51 Lūk, es jums saku noslēpumu: Mēs visi celsimies augšām, bet ne visi tiksim pārveidoti,
15:52 Piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot; jo bazūne atskanēs, un mirušie celsies augšām neiznīcībā, un mēs tapsim pārveidoti.
15:53 Jo šim iznīcīgajam jātērpjas neiznīcībā, un šeit mirstīgajam jātērpjas nemirstībā.
15:54 Bet kad šeit mirstīgais būs tērpies nemirstībā, tad piepildīsies vārdi, kas rakstīti: Nāve ir aprīta uzvarā.
15:55 Nāve, kur ir tava uzvara? Nāve, kur ir tavs dzelonis?
15:56 Bet nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir likums.
15:57 Bet pateicība Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!
15:58 Tāpēc, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi un nesatricināmi, vienmēr centīgi Kunga darbā, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs Kungā!
16:1 Bet ziedojumu vākšanu, kas notiek svēto labā, izdariet tāpat, kā es to noteicu Galatijas draudzēm.
16:2 Lai ikviens no jums pirmajā nedēļas dienā atliek un uzglabā, kas kuram labpatiks, lai nevajadzētu vākt ziedojumus tad, kad es atnākšu.
16:3 Bet kad es būšu pie jums, tad es sūtīšu tos, kurus jūs rakstiski atzīsiet par piemērotiem, uz Jeruzalemi, lai aiznes jūsu dāvanas.
16:4 Bet ja izrādīsies, ka ir vēlams, lai arī es ietu, tad viņi ies reizē ar mani.
16:5 Tomēr es nākšu pie jums tad, kad būšu pārstaigājis Maķedoniju, jo caur Maķedoniju es iešu.
16:6 Bet pie jums es varbūt uzkavēšos, vai pat pārziemošu, lai jūs mani aizvadītu turp, kur iešu.
16:7 Jo es negribu tikai garām ejot jūs redzēt, bet ceru, ja Kungs atļaus, kādu laiku palikt pie jums.
16:8 Efezā es palikšu līdz Vasarsvētkiem;
16:9 Jo durvis man atvērušās lielas un plašas, bet arī pretinieku daudz.
16:10 Bet kad atnāks Timotejs, lūkojiet, ka viņš justos pie jums drošībā, jo viņš strādā Kunga darbu tāpat kā es.
16:11 Neviens lai viņu nenievā, bet pavadiet viņu mierā, lai viņš nāk pie manis, jo es gaidu viņu kopā ar brāļiem.
16:12 Un par brāli Apollu es jums ziņoju, ka es viņu ļoti lūdzu, lai viņš kopā ar brāļiem aiziet pie jums, bet viņam nebija prātā tagad iet, bet viņš aizies, tiklīdz viņam būs laiks.
16:13 Esiet modri, pastāviet ticībā, darbojieties vīrišķīgi un esiet stipri!
16:14 Visi jūsu darbi lai notiek mīlestībā!
16:15 Bet es jūs, brāļi, lūdzu: jūs pazīstat Stefanas namu; viņi ir Ahajas pirmkristītie un nodevušies kalpošanai svētajiem.
16:16 Esiet arī jūs padevīgi viņiem un katram, kas darbojas līdz un strādā.
16:17 Bet es priecājos par Stefanas un Fortunāta, un Ahaika klātbūtni, jo viņi aizvieto to, kas trūka no jūsu puses,
16:18 Jo viņi atspirdzināja manu un jūsu garu. Tāpēc atzīstiet viņus par tādiem;
16:19 Āzijas draudzes jūs sveicina. Akvila un Priskilla kopā ar savas mājas draudzi jūs daudzreiz sveicina Kungā. Pie viņiem es arī mājoju.
16:20 Visi brāļi jūs sveicina. Sveiciniet viens otru ar svētu skūpstu!
16:21 Sveiciens ar manu, Pāvila, roku.
16:22 Ja kāds nemīl mūsu Kungu Jēzu Kristu, tas lai tiek pazudināts! Maran, ata.
16:23 Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums!
16:24 Mana mīlestība lai ir ar jums visiem Kristū Jēzū! Amen.