|
mahodaramahāpārśvau hatau dṛṣṭvā tu rākṣasau tasmiṃś ca nihate vīre virūpākṣe mahābale āviveśa mahān krodho rāvaṇaṃ tu mahāmṛdhe sūtaṃ saṃcodayām āsa vākyaṃ cedam uvāca ha nihatānām amātyānāṃ ruddhasya nagarasya ca duḥkham eṣo 'paneṣyāmi hatvā tau rāmalakṣmaṇau rāmavṛkṣaṃ raṇe hanmi sītāpuṣpaphalapradam praśākhā yasya sugrīvo jāmbavān kumudo nalaḥ sa diśo daśa ghoṣeṇa rathasyātiratho mahān nādayan prayayau tūrṇaṃ rāghavaṃ cābhyavartata pūritā tena śabdena sanadīgirikānanā saṃcacāla mahī sarvā savarāhamṛgadvipā tāmasaṃ sumahāghoraṃ cakārāstraṃ sudāruṇam nirdadāha kapīn sarvāṃs te prapetuḥ samantataḥ tāny anīkāny anekāni rāvaṇasya śarottamaiḥ dṛṣṭvā bhagnāni śataśo rāghavaḥ paryavasthitaḥ sa dadarśa tato rāmaṃ tiṣṭhantam aparājitam lakṣmaṇena saha bhrātrā viṣṇunā vāsavaṃ yathā ālikhantam ivākāśam avaṣṭabhya mahad dhanuḥ padmapatraviśālākṣaṃ dīrghabāhum ariṃdamam vānarāṃś ca raṇe bhagnān āpatantaṃ ca rāvaṇam samīkṣya rāghavo hṛṣṭo madhye jagrāha kārmukam visphārayitum ārebhe tataḥ sa dhanur uttamam mahāvegaṃ mahānādaṃ nirbhindann iva medinīm tayoḥ śarapathaṃ prāpya rāvaṇo rājaputrayoḥ sa babhūva yathā rāhuḥ samīpe śaśisūryayoḥ rāvaṇasya ca bāṇaughai rāmavispharitena ca śabdena rākṣasās tena petuś ca śataśas tadā tam icchan prathamaṃ yoddhuṃ lakṣmaṇo niśitaiḥ śaraiḥ mumoca dhanur āyamya śarān agniśikhopamān tān muktamātrān ākāśe lakṣmaṇena dhanuṣmatā bāṇān bāṇair mahātejā rāvaṇaḥ pratyavārayat ekam ekena bāṇena tribhis trīn daśabhir daśa lakṣmaṇasya praciccheda darśayan pāṇilāghavam abhyatikramya saumitriṃ rāvaṇaḥ samitiṃjayaḥ āsasāda tato rāmaṃ sthitaṃ śailam ivācalam sa saṃkhye rāmam āsādya krodhasaṃraktalocanaḥ vyasṛjac charavarṇāni rāvaṇo rāghavopari śaradhārās tato rāmo rāvaṇasya dhanuścyutāḥ dṛṣṭvaivāpatitāḥ śīghraṃ bhallāñ jagrāha satvaram tāñ śaraughāṃs tato bhallais tīkṣṇaiś ciccheda rāghavaḥ dīpyamānān mahāvegān kruddhān āśīviṣān iva rāghavo rāvaṇaṃ tūrṇaṃ rāvaṇo rāghavaṃ tathā anyonyaṃ vividhais tīkṣṇaiḥ śarair abhivavarṣatuḥ ceratuś ca ciraṃ citraṃ maṇḍalaṃ savyadakṣiṇam bāṇavegān samudīkṣya samareṣv aparājitau tayor bhūtāni vitreṣur yugapat saṃprayudhyatoḥ raudrayoḥ sāyakamucor yamāntakanikāśayoḥ saṃtataṃ vividhair bāṇair babhūva gaganaṃ tadā ghanair ivātapāpāye vidyunmālāsamākulaiḥ gavākṣitam ivākāśaṃ babhūva śūravṛṣṭibhiḥ mahāvegaiḥ sutīkṣṇāgrair gṛdhrapatraiḥ suvājitaiḥ śarāndhakāraṃ tau bhīmaṃ cakratuḥ paramaṃ tadā gate 'staṃ tapane cāpi mahāmeghāv ivotthitau babhūva tumulaṃ yuddham anyonyavadhakāṅkṣiṇoḥ anāsādyam acintyaṃ ca vṛtravāsavayor iva ubhau hi parameṣvāsāv ubhau śastraviśāradau ubhau cāstravidāṃ mukhyāv ubhau yuddhe viceratuḥ ubhau hi yena vrajatas tena tena śarormayaḥ ūrmayo vāyunā viddhā jagmuḥ sāgarayor iva tataḥ saṃsaktahastas tu rāvaṇo lokarāvaṇaḥ nārācamālāṃ rāmasya lalāṭe pratyamuñcata raudracāpaprayuktāṃ tāṃ nīlotpaladalaprabhām śirasā dhārayan rāmo na vyathāṃ pratyapadyata atha mantrān api japan raudram astram udīrayan śarān bhūyaḥ samādāya rāmaḥ krodhasamanvitaḥ mumoca ca mahātejāś cāpam āyamya vīryavān tāñ śarān rākṣasendrāya cikṣepācchinnasāyakaḥ te mahāmeghasaṃkāśe kavace patitāḥ śarāḥ avadhye rākṣasendrasya na vyathāṃ janayaṃs tadā punar evātha taṃ rāmo rathasthaṃ rākṣasādhipam lalāṭe paramāstreṇa sarvāstrakuśalo 'bhinat te bhittvā bāṇarūpāṇi pañcaśīrṣā ivoragāḥ śvasanto viviśur bhūmiṃ rāvaṇapratikūlatāḥ nihatya rāghavasyāstraṃ rāvaṇaḥ krodhamūrchitaḥ āsuraṃ sumahāghoram anyad astraṃ samādade siṃhavyāghramukhāṃś cānyān kaṅkakāka mukhān api gṛdhraśyenamukhāṃś cāpi sṛgālavadanāṃs tathā īhāmṛgamuhāṃś cānyān vyāditāsyān bhayāvahān pañcāsyāṁl lelihānāṃś ca sasarja niśitāñ śarān śarān kharamukhāṃś cānyān varāhamukhasaṃsthitān śvānakukkuṭavaktrāṃś ca makarāśīviṣānanān etāṃś cānyāṃś ca māyābhiḥ sasarja niśitāñ śarān rāmaṃ prati mahātejāḥ kruddhaḥ sarpa iva śvasan āsureṇa samāviṣṭaḥ so 'streṇa raghunandanaḥ sasarjāstraṃ mahotsāhaḥ pāvakaṃ pāvakopamaḥ agnidīptamukhān bāṇāṃs tathā sūryamukhān api candrārdhacandravaktrāṃś ca dhūmaketumukhān api grahanakṣatravarṇāṃś ca maholkā mukhasaṃsthitān vidyujjihvopamāṃś cānyān sasarja niśitāñ śarān te rāvaṇaśarā ghorā rāghavāstrasamāhatāḥ vilayaṃ jagmur ākāśe jagmuś caiva sahasraśaḥ tad astraṃ nihataṃ dṛṣṭvā rāmeṇākliṣṭakarmaṇā hṛṣṭā nedus tataḥ sarve kapayaḥ kāmarūpiṇaḥ |
महॊदरमहापार्श्वौ हतौ दृष्ट्वा तु राक्षसौ तस्मिंश च निहते वीरे विरूपाक्षे महाबले आविवेश महान करॊधॊ रावणं तु महामृधे सूतं संचॊदयाम आस वाक्यं चेदम उवाच ह निहतानाम अमात्यानां रुद्धस्य नगरस्य च दुःखम एषॊ ऽपनेष्यामि हत्वा तौ रामलक्ष्मणौ रामवृक्षं रणे हन्मि सीतापुष्पफलप्रदम परशाखा यस्य सुग्रीवॊ जाम्बवान कुमुदॊ नलः स दिशॊ दश घॊषेण रथस्यातिरथॊ महान नादयन परययौ तूर्णं राघवं चाभ्यवर्तत पूरिता तेन शब्देन सनदीगिरिकानना संचचाल मही सर्वा सवराहमृगद्विपा तामसं सुमहाघॊरं चकारास्त्रं सुदारुणम निर्ददाह कपीन सर्वांस ते परपेतुः समन्ततः तान्य अनीकान्य अनेकानि रावणस्य शरॊत्तमैः दृष्ट्वा भग्नानि शतशॊ राघवः पर्यवस्थितः स ददर्श ततॊ रामं तिष्ठन्तम अपराजितम लक्ष्मणेन सह भरात्रा विष्णुना वासवं यथा आलिखन्तम इवाकाशम अवष्टभ्य महद धनुः पद्मपत्रविशालाक्षं दीर्घबाहुम अरिंदमम वानरांश च रणे भग्नान आपतन्तं च रावणम समीक्ष्य राघवॊ हृष्टॊ मध्ये जग्राह कार्मुकम विस्फारयितुम आरेभे ततः स धनुर उत्तमम महावेगं महानादं निर्भिन्दन्न इव मेदिनीम तयॊः शरपथं पराप्य रावणॊ राजपुत्रयॊः स बभूव यथा राहुः समीपे शशिसूर्ययॊः रावणस्य च बाणौघै रामविस्फरितेन च शब्देन राक्षसास तेन पेतुश च शतशस तदा तम इच्छन परथमं यॊद्धुं लक्ष्मणॊ निशितैः शरैः मुमॊच धनुर आयम्य शरान अग्निशिखॊपमान तान मुक्तमात्रान आकाशे लक्ष्मणेन धनुष्मता बाणान बाणैर महातेजा रावणः परत्यवारयत एकम एकेन बाणेन तरिभिस तरीन दशभिर दश लक्ष्मणस्य परचिच्छेद दर्शयन पाणिलाघवम अभ्यतिक्रम्य सौमित्रिं रावणः समितिंजयः आससाद ततॊ रामं सथितं शैलम इवाचलम स संख्ये रामम आसाद्य करॊधसंरक्तलॊचनः वयसृजच छरवर्णानि रावणॊ राघवॊपरि शरधारास ततॊ रामॊ रावणस्य धनुश्च्युताः दृष्ट्वैवापतिताः शीघ्रं भल्लाञ जग्राह सत्वरम ताञ शरौघांस ततॊ भल्लैस तीक्ष्णैश चिच्छेद राघवः दीप्यमानान महावेगान करुद्धान आशीविषान इव राघवॊ रावणं तूर्णं रावणॊ राघवं तथा अन्यॊन्यं विविधैस तीक्ष्णैः शरैर अभिववर्षतुः चेरतुश च चिरं चित्रं मण्डलं सव्यदक्षिणम बाणवेगान समुदीक्ष्य समरेष्व अपराजितौ तयॊर भूतानि वित्रेषुर युगपत संप्रयुध्यतॊः रौद्रयॊः सायकमुचॊर यमान्तकनिकाशयॊः संततं विविधैर बाणैर बभूव गगनं तदा घनैर इवातपापाये विद्युन्मालासमाकुलैः गवाक्षितम इवाकाशं बभूव शूरवृष्टिभिः महावेगैः सुतीक्ष्णाग्रैर गृध्रपत्रैः सुवाजितैः शरान्धकारं तौ भीमं चक्रतुः परमं तदा गते ऽसतं तपने चापि महामेघाव इवॊत्थितौ बभूव तुमुलं युद्धम अन्यॊन्यवधकाङ्क्षिणॊः अनासाद्यम अचिन्त्यं च वृत्रवासवयॊर इव उभौ हि परमेष्वासाव उभौ शस्त्रविशारदौ उभौ चास्त्रविदां मुख्याव उभौ युद्धे विचेरतुः उभौ हि येन वरजतस तेन तेन शरॊर्मयः ऊर्मयॊ वायुना विद्धा जग्मुः सागरयॊर इव ततः संसक्तहस्तस तु रावणॊ लॊकरावणः नाराचमालां रामस्य ललाटे परत्यमुञ्चत रौद्रचापप्रयुक्तां तां नीलॊत्पलदलप्रभाम शिरसा धारयन रामॊ न वयथां परत्यपद्यत अथ मन्त्रान अपि जपन रौद्रम अस्त्रम उदीरयन शरान भूयः समादाय रामः करॊधसमन्वितः मुमॊच च महातेजाश चापम आयम्य वीर्यवान ताञ शरान राक्षसेन्द्राय चिक्षेपाच्छिन्नसायकः ते महामेघसंकाशे कवचे पतिताः शराः अवध्ये राक्षसेन्द्रस्य न वयथां जनयंस तदा पुनर एवाथ तं रामॊ रथस्थं राक्षसाधिपम ललाटे परमास्त्रेण सर्वास्त्रकुशलॊ ऽभिनत ते भित्त्वा बाणरूपाणि पञ्चशीर्षा इवॊरगाः शवसन्तॊ विविशुर भूमिं रावणप्रतिकूलताः निहत्य राघवस्यास्त्रं रावणः करॊधमूर्छितः आसुरं सुमहाघॊरम अन्यद अस्त्रं समाददे सिंहव्याघ्रमुखांश चान्यान कङ्ककाक मुखान अपि गृध्रश्येनमुखांश चापि सृगालवदनांस तथा ईहामृगमुहांश चान्यान वयादितास्यान भयावहान पञ्चास्याँल लेलिहानांश च ससर्ज निशिताञ शरान शरान खरमुखांश चान्यान वराहमुखसंस्थितान शवानकुक्कुटवक्त्रांश च मकराशीविषाननान एतांश चान्यांश च मायाभिः ससर्ज निशिताञ शरान रामं परति महातेजाः करुद्धः सर्प इव शवसन आसुरेण समाविष्टः सॊ ऽसत्रेण रघुनन्दनः ससर्जास्त्रं महॊत्साहः पावकं पावकॊपमः अग्निदीप्तमुखान बाणांस तथा सूर्यमुखान अपि चन्द्रार्धचन्द्रवक्त्रांश च धूमकेतुमुखान अपि गरहनक्षत्रवर्णांश च महॊल्का मुखसंस्थितान विद्युज्जिह्वॊपमांश चान्यान ससर्ज निशिताञ शरान ते रावणशरा घॊरा राघवास्त्रसमाहताः विलयं जग्मुर आकाशे जग्मुश चैव सहस्रशः तद अस्त्रं निहतं दृष्ट्वा रामेणाक्लिष्टकर्मणा हृष्टा नेदुस ततः सर्वे कपयः कामरूपिणः |